Mūsdienās neviens tā īsti nevar pateikt, kur meklējami leģendārās „Gotiņas” receptes pirmsākumi. Tomēr jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ne viena vien saimniece slavenajā Kaucmindes mājturības skolā bija apguvusi prasmi vārīt piena konfektes pēc līdzīgas receptes. 1960. gadā ar Latvijas PSR Patērētāju biedrību savienības svētību „Gotiņas” uzsāka ražot arī Saldū.
Tieši „Saldus pārtikas kombināts” tiek uzskatīts par visvecāko „Gotiņu” ražotni Latvijā, jo spējis pastāvēt cauri laikiem, turklāt piena konfektes šeit joprojām top vecajās telpās, ievērojot galvenos principus, kas ir senās, labās „Gotiņu” receptes pamatā – svaigs piens un citas dabīgas izcelsmes izejvielas, kā arī roku darbs. Ne velti vairākus gadus pēc kārtas tieši Saldū ražotās piena konfektes ieguvušas godalgotas vietas mazo un vidējo uzņēmumu grupā konkursā „Made in Latvia” par eksportspējīgāko produktu.
„Agrāk bija tā – vienā dienā sagatavoja „Gotiņu” masu, otrā dienā grieza un tina konfektes. Tagad tas viss notiek vienas dienas laikā. „Gotiņu” gatavošana ritēja daudz lēnāk, jo toreiz nebija tik moderna tehniskā aprīkojuma – katlu un dzesēšanas galdu – kā tagad. Toreiz „Gotiņu” ražošanā tika izmantots invertsīrups, ko gatavojām uz vietas,” stāsta Austra. „Pirmajos gados „Gotiņas” ražojām pavisam nelielos daudzumos – tikai Latvijas vajadzībām, jo tolaik uzņēmumam bija arī citas nozares: limonādes cehs, desu cehs, maizes ceptuve, dārzeņu un augļu – ogu cehs. „Gotiņas” vārīja divi cilvēki – parastajā katlā uz malkas apkures plīts. Lai konfekšu masa nepiedegtu pie katla apakšas, tā bija jāapmaisa ar mentnēm,” atceras Austra Nordena, uzņēmuma ilggadējā darbiniece.
Latvijā ražotās „Gotiņas” ātri vien iekaroja popularitāti Krievijā un citās brālīgajās republikās, tāpēc to ražotāju skaits Latvijā tika palielināts. Lielākā daļa no Saldū saražotās produkcijas nonāca dzelzceļa vagonos – katru mēnesi uz PSRS plašumiem aizceļoja vairāki desmiti tonnu šajā uzņēmumā saražoto „Gotiņu”.
„Toreiz jau mēs paši nevarējām izvēlēties, kam ražot, kam ne. Arī „Gotiņu” recepte bija stingri jāievēro – paši uz savu galvu nedrīkstējām neko mainīt,” stāsta Austra Nordena. Tomēr arī tajos laikos „Gotiņu” no „Gotiņas” esot bijis iespējams atšķirt, jo, kā jau izsenis zināms, ēdiens, kas pagatavots pēc vienas un tās pašas receptes, divu saimnieču izpildījumā var garšot pavisam atšķirīgi, turklāt „Gotiņu” garšas nianses ietekmējot pat ražošanā izmantotā kurināmā veids.
Arī 90. gados, gluži kā padomju laikā, šajā uzņēmumā strādāja 120 darbinieki vairākās maiņās (šobrīd – 90 darbinieki, no kuriem 50 nodarbināti konfekšu ražošanas cehā), mēnesī saražojot līdz pat 150 tonnām konfekšu, ko realizēja Krievijas tirgū.
2000. gadā, paveroties jaunām eksporta iespējām, ražošanas apjomi tika palielināti, pakāpeniski paplašinot uzņēmuma sortimentu. Šodien kopā ar “Gotiņām” par bērnību atgādina arī dabīgās marmelādes, augļi šokolādē, šerberti, īrisi, konfekšu krēmi, konditorejas izstrādājumi un citi gardumi.
Nobaudi īstu “Gotiņu” un pakavējies savās bērnības atmiņās!